Digitālā diplomātija: Latvijas kiberdrošības politikas attīstība

Latvijas kiberdrošības tiesiskais ietvars

Latvijas kiberdrošības tiesiskais ietvars ir veidojies pakāpeniski, reaģējot uz jaunajiem izaicinājumiem digitālajā vidē. 2015. gadā tika pieņemts Informācijas tehnoloģiju drošības likums, kas noteica galvenos principus un prasības informācijas sistēmu drošībai valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī kritiskās infrastruktūras objektos. Šis likums ne tikai definēja kiberdrošības pamatjēdzienus, bet arī noteica atbildības sadalījumu starp dažādām valsts institūcijām.

1. gadā Latvija pieņēma jaunu Kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam, kas iezīmēja būtisku pavērsienu valsts pieejā digitālajai drošībai. Šī stratēģija uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp valsts iestādēm, privāto sektoru un akadēmisko vidi, kā arī akcentēja starptautiskās sadarbības nozīmi kiberdrošības jomā. Tā arī noteica konkrētus mērķus un uzdevumus kiberdrošības spēju attīstīšanai, tostarp investīcijas izglītībā un pētniecībā.

Institucionālā struktūra un galvenie dalībnieki

Latvijas kiberdrošības politikas īstenošanā ir iesaistītas vairākas valsts institūcijas, katra ar saviem specifiskiem uzdevumiem un atbildības jomām. Galvenā loma ir Aizsardzības ministrijai, kas koordinē valsts kiberdrošības politikas izstrādi un ieviešanu. Tās pakļautībā darbojas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļa, kas nodrošina stratēģisko virzienu un starpinstitūciju sadarbību.

Operatīvā līmenī būtiska loma ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV), kas darbojas kā valsts un pašvaldību institūciju kontaktpunkts informācijas tehnoloģiju drošības jautājumos. CERT.LV ne tikai reaģē uz drošības incidentiem, bet arī veic preventīvus pasākumus, izglītojot sabiedrību un organizējot kiberdrošības mācības.

Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs ir atbildīgi par kiberizlūkošanu un pretizlūkošanu, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret kiberapdraudējumiem. Savukārt Datu valsts inspekcija uzrauga personas datu aizsardzības jautājumus digitālajā vidē.

Starptautiskā sadarbība un Latvijas pozīcija

Latvija aktīvi iesaistās starptautiskajās iniciatīvās kiberdrošības jomā, apzinoties, ka efektīva aizsardzība pret kiberapdraudējumiem nav iespējama bez ciešas starptautiskās sadarbības. Valsts ir aktīva NATO Kiberaizsardzības izcilības centra dalībniece un regulāri piedalās NATO kiberdrošības mācībās.

Eiropas Savienības kontekstā Latvija ir atbalstījusi vienotas ES kiberdrošības stratēģijas izstrādi un aktīvi piedalās ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) darbā. Valsts arī ir pievienojusies Budapeštas Konvencijai par kibernoziegumiem, tādējādi stiprinot savu juridisko ietvaru cīņā pret kibernoziegumiem.

Latvija ir izvirzījusi kiberdrošību par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm, cenšoties veicināt starptautisko sadarbību un vienotu izpratni par kibertelpu regulējošajām normām. Valsts regulāri piedalās starptautiskos forumos un konferencēs, lai dalītos ar savu pieredzi un veicinātu globālu pieeju kiberdrošības problēmu risināšanā.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Neskatoties uz sasniegto progresu, Latvija saskaras ar vairākiem izaicinājumiem kiberdrošības jomā. Viens no galvenajiem ir kvalificētu speciālistu trūkums, kas apgrūtina gan valsts, gan privātā sektora spējas efektīvi reaģēt uz kiberapdraudējumiem. Lai risinātu šo problēmu, tiek veikti pasākumi kiberdrošības izglītības veicināšanai, tostarp jaunu studiju programmu izveide un sadarbība ar uzņēmumiem praktisko iemaņu attīstīšanai.

Otrs būtisks izaicinājums ir nepieciešamība pēc pastāvīgas tehnoloģiskās infrastruktūras modernizācijas, lai spētu reaģēt uz arvien sarežģītākiem kiberapdraudējumiem. Tas prasa ievērojamas investīcijas un stratēģisku plānošanu ilgtermiņā.

Nākotnē Latvija plāno turpināt stiprināt savu kiberdrošības politiku, fokusējoties uz vairākiem galvenajiem virzieniem. Tie ietver mākslīgā intelekta un kvantu skaitļošanas tehnoloģiju integrēšanu kiberaizsardzības sistēmās, publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanu informācijas apmaiņā par kiberapdraudējumiem, kā arī aktīvāku iesaisti starptautiskajās iniciatīvās kibernoziedzības apkarošanai.

Secinājumi

Latvijas kiberdrošības politikas attīstība atspoguļo valsts centienus pielāgoties strauji mainīgajai digitālajai videi un stiprināt savu pozīciju starptautiskajā arēnā. Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvija ir demonstrējusi spēju izstrādāt un ieviest visaptverošu pieeju kiberdrošībai, kas aptver gan tiesisko regulējumu, gan institucionālo struktūru un starptautisko sadarbību.

Nākotnē Latvijai būs jāturpina investēt kiberdrošības spēju attīstībā, vienlaikus saglabājot elastību, lai pielāgotos jauniem apdraudējumiem. Valsts pieredze un sasniegumi kiberdrošības jomā var kalpot par vērtīgu piemēru citām valstīm, īpaši Baltijas un Austrumeiropas reģionā. Tomēr, lai saglabātu savu pozīciju un turpinātu attīstīties, būs nepieciešama nepārtraukta inovācija, sadarbība un stratēģiska plānošana.

Digitālā diplomātija un kiberdrošība ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu starptautisko attiecību sastāvdaļu, un Latvijas centieni šajā jomā demonstrē valsts apņēmību būt aktīvam un uzticamam partnerim globālajā kiberdrošības kopienā. Turpmākajos gados būs interesanti vērot, kā Latvija turpinās attīstīt un pielāgot savu kiberdrošības politiku, reaģējot uz jaunajiem izaicinājumiem un iespējām digitālajā laikmetā.